Skrējēju sabiedrība saziedo rekordlielu summu Gustavam

Aizvadītajā nedēļā notikušā 107 kilometru skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera laikā tā dalībnieki un brīvprātīgie palīgi savāca 5453,10 pasākuma sargeņģelim astoņus gadus vecajam Gustavam Mārcim Spilvam no Vecpuebalgas, kurš no dzimšanas ir bērns

Pēteris Grīviņš labo 1992.gada Rīga-Valmiera trases rekordu

Sī gada labdarības skrējiens Rīga-Valmiera ieies vēsturē ne tikai ar jaunu absolūto trases rekordu, bet arī pirmo vīru – Pēteri Grīviņu no Raunas, kas leģendāro distanci pieveic ātrāk par astoņām

Rīga-Valmiera 2020 informatīvais pirmsstarta biļetens

Kas jāzina skrējiensoļojuma „Rīga – Valmiera” dalībniekam? Par obligātā ekipējuma pozīciju – konfektes gumijlāči. Lai mazinātu infekciju slimību izplatības riskus, esam izņēmuši šo pozīciju no obligātā ekipējuma saraksta. Nākamgad gumijlāči

2020. gadā Rīga-Valmiera 107k risināsies 11.jūlijā

Pagājusi pirmā diena pēc ārkārtas stāvokļa beigām valstī un varam izziņot labdarības skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera jauno datumu – 11. jūliju, kas būs tieši pēc mēneša. Šobrīd intensīvi strādājam pie pasākuma saskaņošanas

Rīga-Valmiera 2020 tiek pārcelts

Par spīti ceturtdienas labajām valdības ziņām saistībā ar pasākumiem līdz 300 cilvēkiem, sporta sacensības joprojām nav atļautas un jāgaida 9.jūnija MK sēde. Tāpēc atvainojamies visiem, kuri paspēja viens otru apsveikt

Sākums / Jaunumi / Pēteris Grīviņš labo 1992.gada Rīga-Valmiera trases rekordu

Pēteris Grīviņš labo 1992.gada Rīga-Valmiera trases rekordu

Sī gada labdarības skrējiens Rīga-Valmiera ieies vēsturē ne tikai ar jaunu absolūto trases rekordu, bet arī pirmo vīru – Pēteri Grīviņu no Raunas, kas leģendāro distanci pieveic ātrāk par astoņām stundām (7:59:02), un Diānu Džavizu, ne pašā vieglākajā trasē uzrādot labāko Latvijas sieviešu rezultātu 100 kilometros (8:48:12) pēdējo 15 gadu laikā. Rekords krita arī labdarības lauciņā, jo skrējēju sabiedrība mazajam Gustavam no Vecpiebalgas saziedoja 5453,10 eiro.

Pirms starta galvenās divas tēmas bija – pateicīgie laikapstākļi trases rekorda labošanai un tas, vai kādam izdosies noskriet pagājuša gada čempionu Aināru Kumpiņu? Ātrāk par viņu 100 kilometrus iepriekš bija skrējuši Kristaps Magone un Jānis Actiņš. Uz starta līnijas netrūka arī ātru maratonistu un citu skrējienu uzvarētāju, tostarp iepriekšējo gadu uzvarētāji šajā 107 kilometru distancē Konstantīns Biktimirovs un Valdis Ņilovs.

Startu šoreiz neizcēla Jānis Ābols, bet gan pērnais vicečempions Sergejs Maslobojevs, netieši norādot, ka nav gatavs cīņai par uzvaru, bet vēlas pazīmēties aiz policijas eskortauto. Ar pērn brīvprātīgo palīgu loterijā nopelnīto pirmo starta numuru līdzi mēģināja noturēties Jānis Ābols. Ar nelielu atkāpi sekoja četrotne Pēteris Grīviņš, Ainārs Kumpiņš, Kristaps Magone un Jānis Actiņš. Tad Konstantīns Biktimirovs un pagājušā gada neveiksminieks Alvis Danovskis. Nosacīti ceturtajā grupā aptradās Arnis Paškevičs, Ritvars Kalniņš, Valdis Ņilovs, Jānis Arseņikovs, Mihails Golubevs un citi ātri skrējēji.

Pēc pirmajiem deviņiem kilometriem, skrējējiem nokļūstot Juglā, Sergejs Maslobojevs bija teju noķerts, jo drīz pēc viņa tunelī pie kanāla ieskrēja Pēteris Grīviņš Jānis Actiņš. Tālāk sekoja Aināra Kumpiņa un Kristapa Magones duets. Aiz pirmā piecinieka kopā skrēja aizpērnais čempions Konstantīns Biktimirovs, kam kompāniju joprojām sastādīja Alvis Danovskis. Turpat blakus atradās savulaik sacensībās 200 kilometrus skrējušie Valmieras puses vīri Ritvars Kalniņš un Dmitrijs Ničipors, kā arī pērn piektajā vietā finišējušais jēkabpilietis Aivars Bondars, kam sekoja debitants Antons Kranga un 2014.gadā atjaunotā skrējiena Rīga-Valmiera pirmais uzvarētājs Valdis Ņilovs.

Dzīvai ultramaratonistu leģendai Georgam Jermolajevam piederošā 28 gadus vecā trases rekorda gāšanai bija nepieciešams astoņu stundu garumā noturēt vidējo tempu – 4 minūtes un 30 sekundes kilometrā. Pirmais nogrieznis cauri Rīgai rādīja, ka līderi skrēja katru kilometru par 15-20 sekundēm ātrāk. Vieniem tā ir stratēģija, iekrāt zināmu handikapu, ko prātīgi tērēt vēlāk, otri par to nedomā un skrien kopā ar vadošajiem tempa diktētājiem, savukārt trešie par skriešanu savā maratona vai pusmartona tempā sāpīgi samaksās vēlākajā cīņā ar atlikušajiem kilometriem.

To apliecināja arī galvenā sieviešu favorīte Diāna Džaviza, kura pēc spriedzes pilnās nakts otro reizi finišēs uzreiz aiz ātrāko vīru piecinieka. Salacgrīviete No Rīgas izskrēja aiz pirmā divdesmitnieka, kas nozīmē, ka daudzi vīri bija pārrēķinājušies ar sākuma tempu.

Sākotnējais līderis Sergejs Maslobojevs bija zaudējis iekrāto pārsvaru un palaidis garām nākamo uzvarētāju Pēteri Grīviņu. Uz papēžiem mina Kristaps Magone un Ainārs Kumpiņš. Turpat bija Jānis Actiņš, taču ar divu minūšu atstarpi pieciniekam sekoja trio konstantīns Biktimirovs, Alvis Danovskis un Ritvars Kalniņš. Pirmo desmitnieku noslēdza Dmitrijs Ničipors un Aivars Bondars. Pirmais desmitnieks skrēja nepilnu piecu minūšu intervālā, kas tomēr bija jau vairāk nekā kilometrs, jo skriešanas temps variēja no 4:06 līdz 4:28 minūtes kilometrā.

Sieviešu līderei Diānai Džavizai galvenā cīņa būs ar pašai sev piederošo trases rekordu (09:26:49) ar vidējo tempu 5:17 min/km. Šādu tempu pirmajā taisnē pa Brīvības ielu bez rekordistes (5:04 min/km) spēja noturēt vienīgi 24 stundu sacensībās rūdītā Aija Linē (5:15 min/km), pie Rīgas apvedceļa iepaliekot par divarpus minūtēm. Tālāk sekoja Lita Dzelme, Linda Laurena, Karīna Krūmiņliepa, Kristīne Troņenkova un Rita Anopa, atrodoties ar pirmajiem 50 kungiem.

Pēc pirmā pusmaratona Garkalnē vīru skaits, kas cīnās par trases rekordu saruka no 10 uz astoņiem. Sergejs Maslobojevs bija atkritis uz ceturto pozīciju, taču kopā ar līderiem Pēteri Grīviņu, Aināru Kumpiņu, Kristapu Magoni un Jāni Actiņu otro kilometru desmitu skrēja ātrāk par trases rekordam nepieciešamo. Garkalnes ēdināšanas punktā pirmie divi nepastājās ne mirkli, tikmēr Kristaps Magone iztērēja 22 sekundes, kas vēlāk viņam pietrūks.

Aija Linē, kas sākotnēji bija vienīgā dāma, kas bez Diānas Džavizas skrēja sieviešu trases rekorda līmenī, samazināja savu tempu, atsakoties no mērķa un palaida garām Litu Dzelmi. Tuvākais dāmu sekotāju pulciņš bija izretojies, taču ieņemto vietu kārtība līdz Garkalnei vairs nemainījās. Visas 46 daiļā dzimuma pārstāves, tāpat kā 95 vīri turpināja ceļu līdz iecerētajam Kliņķim.

Sēnītē pēc 36 kilometriem čempiona pilnvaras nolika Ainārs Kumpiņš, kuram šogad tika visvairāk prognozes par uzvaru. Atrodoties trases rekorda zonā, viņš ieradās Sēnītē kopā ar Kristapu Magoni pusotru minūti pēc līdera Pētera Grīviņa, pārtraucot piecu finišu sēriju no 2015.gada. Tā kā nu jau trešajā pozīcijā esošais Jānis Actiņš bija samazinājis skriešanas tempu, tad pēc distances pirmās trešdaļas tikai abi līderi saglabāja ceības par jaunu trases rekodu.

Dāmu konkurencē tempu bija samazinājušas Karīna Krūmiņliepa un Linda Laurena, atkāpjoties uz septīto un sesto pozīciju, savukārt Rita Anopa bija tikusi līdz ceturtai vietai, apdzenot arī Kristīni Troņenkovu.

Spraigi notikumi risinājās uzreiz pēc Sēnītes pirms Gaujas, kur jaunais asfalts vairākus skrējējus noveda no trases, neskatoties uz organizatoru izliktajām bultām. Starp vadošajiem skrējējiem nepareizi aizskrēja Sēnītes punktā Jāni Actiņu apsteigušais Konstantīns Biktimirovs, kam priekšā bija palikuši tikai divi līderi. Trešajā vietā esošais aizpērnais čempions savu kļūdu saprata pēc 500 metriem, taču cerēja izskriet atpakaļ uz šosejas pa citu ceļu, taču trijos naktī attapās Gaujas krastā un cauri krūmiem lauzās atpakaļ uz šosejas, pazaudējot ap četriem kilometriem un 25 minūtēm. Tādējādi maratona atzīmi skrējējs sasniedza, nevis Murjāņu kāpumā, bet gan krietni nost no trases. Tas vēlāk maksās pjedestālu finišā, jo uz šosejas Konstantīns Biktimirovs atgriezās otrajā desmitā ap 14.pozīciju līdzās Valdim Ņilovam un uzsāka pakaļdzīšanos saviem tiešajiem konkurentiem.

Arī dāmu frontē risinājās spriedzes pilni notikumi, jo septītajā vietā esošā Karīna Krūmiņliepa pārtrauca sacīkstes un līderi Diānu Džavizu piemeklēja vēdergraizes, skrējiena vidējam tempam nokrītoties aiz trases rekorda atzīmes.

Pēc 45 kilometriem skrējēji nokļuva Raganā, kas iepriekšējos gados vairākkārt piespiedusi izstāties sacensību līderi. Šoreiz Pēteris Grīviņš turpināja neapstājoties un pēc divāmarpus minūtēm viņam sekoja Kristaps Magone. Kā trešais Raganā ieradās Latvijas rekordists 24 stundās Jānis Actiņš, taču viņš paņēma teju pusotru minūti garu pauzi ar savu atbalsta komandu. Viens otram uz papēžiem mina Alvis Danovskis un Dmitrijs Ničipors, kuri izskrēja cauri kontrolpunktam neapstājoties. Viens no viņiem pēc pusstundas sacensības beidza pēc 51 kilometra pieveikšanas, netiekot līdz jaunajam dzirdināšanas punktam Ģīmji, savukārt otrs pēc vairākām stundām smagā cīņā atradīs spēkus goda pjedestālam. Sesto un septīto pozīciju Raganā dalīja rudenī 216 kilometrus diennaktī noskrējušais jēkabpilietis Aivars Bondars un startu izcēlušais pērnais vicečempions Sergejs Maslobojevs, kurš šeit paziņoja, ka sacensības vairs neturpinās.

Diāna Džaviza kā dāmu līdere Raganas kontrolpunktā ieradās četros no rīta un tur pavadīja nepilnas trīs minūtes, būdama tuvu tam, lai vairs necīnītos par jaunu sieviešu trases rekordu, taču līdz finišam bija vēl vairāk nekā 60 kilometri, lai situāciju uzlabotu. Lita Dzelme sekoja ar nepilnu 20 minūšu atstarpi. Vēl pēc 10 minūtēm ieradās Rita Anopa, kura Raganā pavadīja gandrīz četras minūtes un cīņā par trešo vietu palaida garām pirms tam apsteigto Kristīni Troņenkovu. Pēc piecām minūtēm savā pēdējā kontrolpunktā pirms izstāšanās ieradās Aija Linē, ļaujot uz piekto vieu pakāpties Lindai Laurenai.

Lietus bija sācis līt jau Garkalnē, taču līdz nakts otrajai pusei kārtīgu dušu bija dabūjuši visi dalībnieki, tostarp sacensību līderi, kas piektajā stundā tuvojās piektajam kontrolpunktam Braslas upes krastā, kad līdz finišam bija palicis maratona ekvivalents. Līderis Pēteris Grīviņš bija iekrājis vairāk nekā piecu minūšu pārsvaru, jo tuvākais sekotājs Kristaps Magone paņēma otru, minūti un četras sekundes ilgu pauzi, kas posma laiku riskanti pietuvināja trases rekorda robežšķirtnei. Vēc 20 minūtēm, distancē atrodoties piecas stundas, trešajā pozīcijā sekoja Dmitrijs Ničipors. Vēl pēc stundas trešdaļas sešinieku teju kopā noslēdza pusotru minūti punktā pavadījušais Jānis Actiņš, Aivars Bondars un Konstantīns Biktimirovs.

Izslīdējusi ārpus trases rekorda vidējā tempa, ātrāk sāka skriet Diāna Džaviza, būdama sestā ātrākā starp visiem dalībniekiem. Rita Anopa bija atguvusi trešo vietu, beidzamo reizi apsteidzot Kristīni Troņenkovu. Uz septīto un astoto pozīciju bija pakāpušās Gunta Neija un Nora Austriņa.

Sekoja viens no garākajiem pārkrējieniem, taču 13 kilometros līdz Stalbei varēja šosejas skatus uz brīdi nomainīt pret skriešanu cauri Straupei un Plācim. Stalbē dalībniekus gaidīja Pulsometrs.lv komanda ar Maurten kokteiļiem, taču līderus un viņu atbalstītāju komandas tie mazāk interesēja, jo līdzīgi kā iepriekšējos gados pēc 75-80 kilometriem temps abiem favorītiem bija krities ārpus trases rekorda (4:42-4:46 min/km), kas nozīmēja, ka satraukumu, vai vidējais temps (4:20-4:25 min/km) spēs noturēties un nenoslīdēs zem 4:30 min/km. Pētera Grīviņa komanda redzēja, ka pār Kristapu Magoni iekrāts septiņu minūšu handikaps, taču līdz finišam bija palikuši izšķiroši 30 kilometri, kas jāpieveic mazāk par divarpus stundām. Ja līderis neapstājās nevienā punktā, tad viņa tuvākais sekotājs Stalbē uzkavējās 10 sekundes, kopējo dīkstāves laiku palielinot līdz nepilnai pusotrai minūtei, kas finišā atspēlēsies.

No 14.vietas uz ceturto bija pakāpies gaujmalā maldījušais Konstantīns Biktimirovs, kuram līdz Dmitrija Ničiporam 18 minūtes. Noslēdzot pirmo duci, skrienot tempā 5:10 min/km pirms septiņiem Stalbē ieradās Diāna Džaviza, joprojām kavējot četras piecas minūtes no sev piedrošā trases rekorda. Stundu vēlāk Stalbē sastapās Lita Dzelme un Rita Anopa, starp kurām atstarpe bija sarukusi no 13 minūtēm līdz pusotrai, kas nozīmēja, ka tuvojas mirklis sieviešu vicelīderu pozīciju maiņai.

Pēc 84,4 kilometru dubultmaratona atzīmes jaunajā dzirdināšanas punktā Kalnozoli, skrējēji nonāca pēdējā lielajā kontrolpunktā Rubenē, kur par vispārējo labsajūtu rūpējās Divplākšņu komanda. Kristaps Magone bija mazāk saguris par Pēteri Grīviņu un gandrīz uz pusi bija samazinājis savu deficītu, nokļūstot nepilna kilometra jeb četru minūšu attālumā no līdera. Lai arī abi joprojām skrēja lēnāk nekā būtu nepieciešams rekordam un pulkstenis uz Lexus jumta rādīja teju septiņus no rīta, vidējais temps rādīja knapu turēšanos kārotajā ciparu zonā.

Cīņā par trešo vietu, 13 kilometrus līdz finišam Konstantīns Biktimirovs joprojām nebija pārtraucis Dmitrija Ničipora medības un 17 kilometru nogrieznī 18 minūšu pārsvaru bija samazinājis līdz septiņām. Vienīgi, ja bēgošais kocēnietis neapstājās Rubenē ne uz mirkli, tad astotās stundas otrajā pusē ķērājs minūti pazaudēja Divplākšņu apskāvienos.

Skrienot lēnāk tikai par pirmajiem diviem līderiem, Diāna Džaviza bija teju atgriezusies rekorda zonā. Tikmēr Rita Anopa skrēja par pusminūti ātrāk nekā Lita Dzelme un Rubenē pār trešo vietu bija iekrājusi 10 minūtes pārsvaru.

Sešus kilometrus tālāk risinājās daudz nopientāka drāma, jo blakus Kocēniem tika noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometros un Valmierā pie Sīmaņa baznīcas nervozi tika gaidīts, vai kritīs trases rekords. Zem fotoradara modrās acs kāpumu aiz Mazā Anša un sešus kilometrus līdz čempiones lentai visātrāk veica Kristaps Magone (07:27:43), attālumu līdz jaunajam čempionam Pēterim Grīviņam (07:25:02) samazinot līdz puskilometram. Atgādināšanai der atcerēties, ka 23 kilometrus iepriekš līdera pārsvars bija par piecām minūtēm lielāks un bija skaidrs, ka tikai noslēdzošie septiņi kilometri izšķirs uzvarētāju.

Pēc nepilnas stundas bronzas medaļu Latvijas čempionātā izcīnīja Dmitrijs Ničipors (08:19:39), par nepilnām piecām minūtēm pārspējot Konstantīnu Biktimirovu (08:24:21), kurš bez cilpas Gaujas krastos visticamāk būtu veicis 100 kilometrus ātrāk par astoņām stundām.

Pērnā rekordiste Diāna Džaviza (08:48:12) izcīnīja zelta medaļu, kļūstot par visu laiku trešo ātrāko Latvijas dāmu 100 kilometros, neklātienes cīņā apsteidzot soļotāju Anitu Liepiņu (08:50:58, 2002.g.) un paliekot aiz Svetlanas Ivanovas (08:01:20, 2005.g.) un Tamāras Merzļikinas (08:24:48, 2009.g.).

Sudraba un bronzas medaļas Valmieras pievārtē sadalīja debitante Rita Anopa (10:16:48) un Lita Dzelme (10:30:59).

Noslēdzošajos septiņos kilometros bija sācies INOV-8 ātrumosms, kurā spīdēja Konstantīns Biktimirovs (0:31:25, 4:29 min/km) par 19 sekundēm pārspējot savu treniņpartneri un cīņubiedru Antonu Krangu (0:31:44, 4:32 min/km). Dzenoties pakaļ līderim Pēterim Grīviņam (0:34:00, 4:51 min/km), trešais ātrākais bija Kristaps Magone (0:32:17, 4:37 min/km). Diāna Džaviza (0:33:13, 4:45 min/km) piekāpās tikai četriem vīriem, apsteidzot pat čempionu, kas ātrumposmā bija septītais labākais.

Lai arī pēdējā nogrieznī tika zaudēts nepilnu divu minūšu pārsvars Pēterim Grīviņam (07:59:02) izdevās ne tikai nosargāt savu uzvaru, bet arī labot 28 gadus seno Georga Jermolajeva trases rekordu (08:01:38). Kristaps Magone (8:00:00) finišā ielidoja 58 sekundes vēlāk, kas nozīmēja, ka šogad divi skrējēji spēja veikt svarīgo uzdevumu, taču uzvarētājs ir tikai viens.

Tikmēr Pēteris Grīviņš visa Rīga-Valmiera vēsturē kļuvis par vienīgo, kurš spējis līdz Kliņķim aizskriet ātrāk par astoņām stundām, tostarp piepildot arī pirms vairākiem gadiem paša izteikto mērķi – finišēt Valmierā pirms veikalos sāk pārdot Valmiermuižas alu.

Ja astoņu stundu cīņā par uzvaru visu izšķīra 58 sekundes, tad trešo un ceturto vietu pie Sīmaņa baznīcas šķīra četrreiz mazāks laika sprīdis – 15 sekundes, septinķārtējam finišētājam Dmitrijam Ničiporam (08:55:31) spējot izturēt Konstantīna Biktimirova (08:55:46) spiedienu, abiem finišējot ar precīzu piecu minūšu kilometrā vidējo tempu nepilnu deviņu stundu garumā.

Jaunais varonis Pēteris Grīviņš bija 13.uzvarētājs septītajā atjaunotajā Rīga-Valmiera un atlika sagaidīt ātrāko dāmu. Drošs bija pieņēmums, ka visā atjaunotā skrējiena sešu gadu vēsturē tiks izbeigta tradīcija, finišā ikreiz sveikt jaunus uzvarētājus, jo līdere bija galvas tiesu pārāka par konkurentēm ne tikai tiešā nozīmē.

Piecinieku noslēdza pērn šajā pašā pozīcijā finišējušais Aivars Bondars (09:15:19), par sešām minūtēm izsprūkot no Diānas Džavizas (09:21:49) skalpa, kura tāpat kā pagājušajā gadā skrējienu noslēdza uzreiz aiz pieciem ātrāajiem kungiem. Ja pērn salacgrīviete laboja Vitas Devjatņikovas trases rekordu, tad šoreiz Austrijā dzīvojošā latviete par piecām minūtēm pārspēja pati sev piederošo rekordu (09:26:49) un citām dāmām neatstāja nekādas cerības, laužot arī 2014.gadā aizsākto tradīciju, ka katru gadu ir jauni vīriešu un sieviešu uzvarētāji.

Rita Anopa spēja finišēt ātrāk par 11 stundām (10:58:32), savukārt stundas ceturksni vēlāk Kliņķi skāra Lita Dzelme (11:15:16), aiz sevis atstājot vairāk nekā 100 startējušos.

No 141 dalībnieka finišu sasniedza 117 gladiatori, starp kuriem bija 36 daiļā dzimuma pārstāves. Devīto reizi distanci veica ultramaratonistu leģenda Viktors Suborins, ierakstot savu vārdu finišetāju godaplāksnes augstākajā rindiņā. Viņam joprojām pieder visu laiku ceturtais ātrākais finiša laiks – astoņas stundas un trīs minūtes (08:03:45)

Savu otro finišu sasniedza Pekinas Olimpisko spēļu dalībniece Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks, kurš savulaik teica viedos vārdus, ka Valmiera ir vienas nakts attālumā no Rīgas.

Top