Latvijas ultra skrējēju saime šogad var lepoties ar četriem nacionāliem rekordiem:
Par pirmo 4. maijā parūpējās Diāna Džaviza skrējienā Rīga-Valmiera 107 km labojot ne tikai iepriekšējo trases rekordu, bet arī pārspējot savējo nacionālo rekordu 100 kilometros šosejā (7:53:16). Tiesa, jaunais rekords (7:44:50) nav atzīts oficiāli, jo starts un finišs atrodas pārāk tālu viens no otra pēc startautiskajiem vieglatlētikas noteikumiem. Piemēram, pasaulē netrūkst populāru maratonskrējienu, kuros nav iespējams labot pasaules rekordu.
Otrs Latvijas rekords krita 3.oktobrī Vācijā, kur Toms Komass laboja Artūra Bareiķa rekordu 50 kilometros (2:59:01). Jelgavniekam izdevās labot iepriekšējo rekordu teju par pusotru minūti (2:57:36).
Trešais rekords atkal sievietēm – Līga Girgensone 26.oktobrī Dānijā laboja Latvijas rekordu 6 stundu skrējienā, pieveicot 75,499 kilometrus, neklātienes cīņā pārspējot Vitas Devjatņikovas rezultātu (68,325) par 7 kilometriem. Kas neizdevās debijas reizē maijā Rojā, to paveica rudenī. Tagad rekordistei priekšā pirmais 107 kilometru skrējiens pa šoseju.
Tajā pašā nedēļas nogalē 26.-27.oktobrī Francijas dienvidos Matīss Vecvagaris 24 stundās noskrēja 269,509 kilometrus, labojot 40 gadus seno Viktora Suborina 258,845 kilometru veikumu. Tādējādi oktobris bija rekordiem bagātākais mēnesis 2024. gadā. Nākamgad turpat Albi risināsies PČ diennakts skrējienā, kur startēs arī Latvijas komanda.