Atnāca, ieraudzīja un uzvarēja. Visu laiku karstākais Rīga-Valmiera ieies vēsturē ar termoizturīgākajiem skrējējiem un pirmajiem dvīņiem, kuru rehabilitācijai tika vākti līdzekļi. Atjaunotā skrējiena astoņu gadu vēsturē noskaidrots nu jau astotais uzvarētājs, kas nozīmē tikai to, ka ultramaratoni ir gana neprognozējami un aizraujoši. To veicināja vismaz par 10 grādiem augstāka temperatūra nekā pirms gada, kad krita 28 gadus vecais trases rekords. Šoreiz par to nebija runas. Tveicē vajadzēja izdzīvot un to izdarīja pat 70 gadus vecais Viktors Suborins – skriešanas leģenda, kam joprojām pieder Latvijas rekords 24 stundu skrējienā.
Kulta skrējienu pusnaktī pie Brīvības pieminekļa uzsāka 149 dalībnieki. Ar uzrakstu “Brīvību Latvijai” uz sacensību numuriem izskrienot Brīvības ielu visā tās garumā, pēc deviņiem kilometriem Juglā pirmais ieradās debitants Toms Komass, kurš tikai pirms dažām stundām ar ģimeni un visu iedzīvi bija atgriezies no Vācijas, lai atkal dzīvotu Latvijā.
Tuvākie sekotāji aptuveni trīsstundu maratona tempā bija 2019. un 2018.gadu čempioni Ainārs Kumpiņš un Konstantīns Biktimirovs, kuri no līdera atpalika pusotru un divas minūtes. Ar vēl pāris minūšu atstarpi trases rekorda tempā sekoja pēdējo divu gadu piektās vietas pavēlnieks Aivars Bondars, kuram uz papēžiem mina debitants Artis Šauriņš un Andis Geste no Užavas.
TOP10 noslēdza cēsinieks Miķelis Vietnieks, Oļegs Gurejevs, maratonists Mārtiņš Auziņš no Engures un pērnais bronzas medaļnieks Dmitrijs Ničipors, kurš allaž sāk apdomīgi. Pirmā duča noslēgumā bija iekārtojušies Backyard Ultra uzvarētājs Ritvars Kalniņš un Kalvis Silgals, bet aiz viņiem skrēja galvenā sieviešu favorīte Vita Devjatņikova. Starp 47 dāmām vicelīderes pozīciju ieņēma Sanita Roze, kura kopvērtējumā ieņēma ap 25.pozīciju un atradās trases rekorda zonā, kas varēja liecināt, ka iesācēja ir pārcentusies ar tempa izvēli sacensību sākumā. Ar piecu minūšu atstarpi skrēja Zane Dziļuma, bet maratona četrstundu tempā vēl pēc pāris minūtēm diezgan blīvi viena pie otras atradās diennakts skrējēja Aija Linē, Alise Stavro, Kristīne Grausa, Kristīne Troņenkova, taku skrējēja Ieva Upmace-Grīviņa, maratoniste Dana Mačtama un Aiga Tora.
Lai arī Garkalnē pēc pusmaratona situācija sevišķi nebija mainījusies, bija skaidrs, ka tas ir tikai sākums. Līderis Toms Komass sāka saprast, ka pēdējos gados neviens sākotnējais līderis nav uzvarējis vai ir pat piedzīvojis izstāšanās rūgtumu Sēnītē vai Raganā pēc 46 kilometriem.
Nomainot Pleskavas maģistrāli uz Valmieras šoseju, Ainārs Kumpiņš pie Murjāņiem panāca līderi un uz kādu brīdi pārņēma vadību, taču Toms Komass neatkrita un turējās aiz nesenā Stokholmas “Ecotrail” uzvarētāja, lai vēlāk atgrieztos līdera godā. Tikmēr Konstantīna Biktimirova kājas tropiskajā naktī vairs nevēlējās cīnīties un sacensības pie Sēnītes bija beigušās, taču Siguldas kalnu maratona aktuālais uzvarētājs tika līdz Raganai, no kurienes sāka atbalstīt citus ātrākos vīrus.
Uz trešo pozīciju bija pakāpies Andis Geste, taču krietni ievērojamāks lēciens uz augšu bija izdevies savulaik triatlonos un taku skrējienos vairāk redzētajam Gatim Pūcītim, kurš Raganā ieradās devītais, kaut pirms tam bija ārpus divdesmitnieka. Nevarētu teikt, ka debitants bija sācis skriet ātrāk, drīzāk – tuvākie konkurenti bija sākuši pagurt un naktī kustēties lēnāk.
Tempu bija mazinājusi arī līdere Vita Devjatņikova, taču vēl nedaudz turējās trases rekorda zonā. Savukārt sākotnējā vicelīdere Sanita Roze bija atkritusi uz astoto pozīciju, izmetot pāris liekus kilometrus Siguldas virzienā. Uz otro vietu bija pacēlusies Kristīne Troņenkova, kurai sekoja Kristīne Grausa, Ieva Upmace-Grīviņa, Zane Dziļuma un Dana Mačtama. Turpat cieši aiz sešinieka atradās rogaininga speciāliste Aiga Tora.
Raganas kontrolpunktam sekoja miglā tīti Ģīmji un rītausma Braslā, kad aiz muguras ir 64 kilometri un priekšā līdz Kliņķim vairs tikai maratons. Abus līderus Tomu Komasu un Vitu Devjatņikovu šķīra stunda. Tieši piecos no rīta Braslas upes tiltu pārskrēja Ainārs Kumpiņš, kuru no līdera šķīra jau stundas ceturksnis. Trešajā pozīcijā joprojām stabili turējās Andis Geste, no kura kompānijas bija atkāpies Aivars Bondars, palaižot garām arī Oļegu Gurejevu. No piektās uz sesto vietu bija atkāpies Mārtiņš Auziņš, ko pie 70. kilometrā esošā savvaļas televīzora panāca arī tempu nemazinošais Gatis Pūcītis no Mārupes.
40 minūtes aiz līderes ar dažu minūšu atstarpi Braslā ieradās abas Kristīnes, Ieva Upmace-Grīviņa un Zane Dziļuma, kas liecināja, ka īstā cīņa par medaļu sadalījumu vēl tikai priekšā. Tālāk sekoja 13 kilometru pārskrējiens līdz Stalbei, kas ieviesa vērā ņemamas korekcijas. Sestajā sacensību stundā Toms Komass izkāpa no trases rekorda zonas, Andis Geste atkrita no trešās pozīcijas uz piekto, savu vietu atdodot Oļegam Gurejevam. Šoreiz skrējiens nebija veiksmīgs 24 stundu meistaram Aivaram Bondaram no Jēkabpils, atkāpjoties līdz astotai pozīcijai. Tikmēr vienu pēc otra konkurentus aplasīja stabili platā solī skrienošais Gatis Pūcītis, pakāpjoties līdz ceturtai vietai.
Līdz finišam atlikuši 30 kilometri, taču bija skaidrs, ka tās nav pēdējās izmaiņas cīņā par medaļām. Kaut arī Oļegs Gurejevs bija kilometru priekšā Gatim Pūcītim, taču temps bija par minūti lēnāks katrā kilometrā un Rubenes lielajā kontrolpunktā bronzas medaļas liktenis bija izšķirts – Mazo Ansi, kurā vienlaikus notika arī Latvijas čempionāts makšķerēšanā Oļegs Gurejevs sasniedza trīs minūtes pēc Gata Pūcīša, kurš turpināja savu vienmērīgo skrējienu.
Dāmu konkurencē pēc 94 kilometriem Kristīne Grausa bija atkitusi no trešās vietas uz piekto. Savukārt Zane Dziļuma palaida garām ātrumu uzņemošo Ievu-Upmaci Grīviņu, kurai pavērās iespēja pirmo reizi Rīga-Valmiera finišēt trijniekā. Lai arī temps bija labāks nekā vicelīderei Kristīnei Troņenkovai, kilometru atstarpi likvidēt bija pamatīgs izaicinājums.
Topošais sacensību uzvarētājs Toms Komass vienīgais 100 kilometru atzīmi šķērsoja ātrāk par astoņām stundām (7:48:52) un kļuva par jauno Latvijas čempionu. Tikmēr Ainārs Kumpiņš sataupīja spēkus pēdējam septiņu kilometru sprintam un Inov-8 ātrumposmā izcīnīja Terra-Ultra kedas, kas tika arī ātrākai dāmai šajā posmā – Vitai Devjatņikovai. Jaunā čempione tuvākās konkurentes pie 100 kilometru atzīmes pārspēja par stundu (9:30:12).
Astoņās stundās neizdevās iekļauties sudraba medaļniekam Aināra Kumpiņam (8:04:57), kurš pirms diviem gadiem triumfēja sacensībās. Bronzas medaļu izcīnīja debitants Gatis Pūcītis (8:18:53). Dāmu konkurencē otro un trešo vietu sīvā cīņā sadalīja Kristīne Troņenkova (10:35:27) un Ieva-Upmace-Grīviņa (10:38:37).
Labāko rezultātu autori tiks iekļauti kandidātu lokā startam pasaules čempionātā 100 kilometros, kas varētu tikt sarīkots 2022.gadā.
Finišu pie Sīmaņa baznīcas durvju Kliņķa uzvarētājs Toms Komass sasniedza 8 stundās un 29 minūtēs (8:29:11). Atnāca, ieraudzīja un uzvarēja. Pilns medaļu komplekts tagad ir Aināram Kumpiņam (8:38:42), bet otrs debitants Gatis Pūcītis (8:54:36) noslēdza labāko trijnieku, būdams pēdējais, kas speja karstumā veikt distanci ātrāk par deviņām stundām.
Sieviešu konkurencē otro uzvaru pēc trīs gadu pārtraukuma izcīnīja Vita Devjatņikova (10:10:28), aiz sevis atstājot Kristīni Troņenkovu (11:18:13) un Ievu Upmaci-Grīviņu (11:22:58), kurai ar ceturto reizi izdevās izcīnīt vietu trijniekā.
Kopā finišu 19 stundu kontrollaikā sasniedza 109 no 149 startejušajiem, starp kuriem bija arī leģenda Viltors Suborins, kam šis bija desmitais finišs, ieskaitot arī startus 1991.-1993.gados, no kuriem divreiz uzvarēja un vienreiz bija trases rekorda līdzautors gandrīz gluži tāpat kā Kristaps Magone pirms gada, kad nosacīti palīdzēja Pēterim Grīviņam.
Šoreiz ekstremālajā karstumā rekordu nevarēja gaidīt, par ko liecināja 27 procentu lielais izstājušos skrējēju īpatsvars. Tiekamies nākamgad Valmieras šosejas svētkos!